Ja no mutes plūst nepatīkams aromāts un, paskatoties spogulī, uz apakšējiem zobiem var manīt sacietējušu dzeltenīgu aplikumu, ir skaidrs – izaudzis zobakmens, un laiks posties pie zobu higiēnista.
Ēdot un dzerot uz zobiem veidojas mīkstais aplikums, ko siekalas aptuveni pēc diennakts sāk sacietināt, tāpēc tas laikus jānotīra. Pretējā gadījumā zobu starpas nemanāmi aizaug ar zobakmeni, kas izraisa smaganu iekaisumu, asiņošanu un pietūkumu, liek tām atkāpties, veidojot spraugas starp zobiem un smaganu kabatas, kurā sakrājies aplikums sāk pūt un nelabi smakot.
Zobakmens visātrāk veidojas pie apakšžokļa priekšējiem zobiem, kur atrodas siekalu izvadkanāli un tās izdalās viskoncentrētāk.
Virssmaganu zobakmens, kas parasti ir gaiši dzeltens, nosēžas smaganu virspusē, bet zemsmaganu zobakmens, kas ir krietni cietāks un mēdz būt melnā krāsā, pamazām iznīcina saites, kuras tur zobu žokļa kaulā, veicina tā atrofiju, un zobi pamazām sāk kustēties un izkrist.
Kam veidojas ātrāk
– Cilvēkiem, kuriem siekalas satur daudz minerālvielu, parasti ir veselīgāki zobi, toties ātrāk veidojas zobakmens, tāpēc viņi ir pakļauti riskam tos zaudēt. Savukārt cilvēki, kuriem siekalas ar minerālvielām nav tik piesātinātas, zobakmens veidojas lēnāk, toties vairāk bojājas zobi, – novērojusi Stomatoloģijas institūta un klīnikas “33. zobs” zobu higiēniste Anda Mironova.
Dažkārt zobakmens rodas jau divgadīgiem bērniem, taču gandrīz visiem tas sāk veidoties pēc 14 gadu vecuma. Nevēlamais process ir atkarīgs no mutes mikrofloras sastāva, tāpēc pastiprināti novērojams tiem, kuriem ir novājināta imunitāte un kuri bieži slimo.
Ātrāk zobakmens savu ļauno darbu veic, ja ir osteoporoze, cukura diabēts, sirds, onkoloģiskas vai citas hroniskas slimības, kas vājina gan imunitāti, gan žokļa kaula struktūru. Dzīves gaitā pārmaiņas kaulā notiek arvien intensīvāk – tas kļūst poraināks un samazinās. Reizēm pēc higiēnista apmeklējuma un zobakmens noņemšanas starp zobiem parādās spraugas, jo cietais aplikums veicinājis kaula sairšanu.
Aplikums intensīvāk sacietē smēķētājiem, jo uz zobiem veidojas nogulsnes un mutē ir mazāka siekalu plūsma. Pīpmaņiem zobakmens ir īpaši ciets, un smaganas pēc tā noņemšanas sliktāk dzīst.
Pret zobakmeni
Vislabākie ieroči pret mīksto aplikumu ir zobu suka, pasta un diegs. Zobakmens profilaksei priekšroka dodama pastām, kas satur cinka citrātu, taču vēl svarīgāk ir kārtīgi pucēt zobus.
Mīksto aplikumu, kas ir zobakmens pamatā, labāk var notīrīt, uzņemot rupju barību, piemēram, graužot burkānus un ābolus, kā arī košļājot košļājamo gumiju, kas palīdzēs arī neitralizēt baktēriju radītās skābes, taču zobu starpas šādā veidā iztīrīt neizdosies.
Ja izveidojies zobakmens, nebūtu prātīgi eksperimentēt un mēģināt to noskribināt ar asu priekšmetu, kā daži cenšas darīt. Kvalitatīvi to var noņemt tikai zobu higiēnists ar speciāliem instrumentiem. Šis speciālists būtu jāapmeklē divreiz vai vismaz reizi gadā. Ja ir liels zobakmens, dziļas smaganu kabatas, akūts periodontīts, zobu higiēnu nereti nepieciešams veikt ik pēc trim mēnešiem.
Ne vienmēr zobakmeni iespējams likvidēt uzreiz, dažkārt pie speciālista jānāk atkārtoti – pat četras reizes. Procedūra nav sāpīga, bet var būt nepatīkama. Lielāko daļu prāva zobakmens vispirms noņem ar ultraskaņas aparātu, lai būtu vieglāk gan pacientam, gan higiēnistam.
Pēc liela zobakmens noņemšanas sākumā šķiet, ka zobi kļuvuši kustīgāki, taču, kad smaganas atlabst un atkal kā stingra korsete apņem zobu, šī sajūta pāriet.
Regulāri tīrot zobus un to starpas, ievērojami mazāk veidojas zobakmens un nenākas zaudēt zobus dzīves laikā.
Avots:
